Daiļrade

• Imanta Kalniņa daiļrades rokraksts ir ļoti individuāls un uzreiz atpazīstams. Viņa mūzikā apvienojas klasiskās un estrādes mūzikas (arī rokmūzikas) elementi. Aiz ārējas vienkāršības un demokrātiskuma slēpjas spilgta oriģinalitāte. Kā tipisks dziesminieks izceļas ar īpaši vijīgām, plūstošām melodijām, kurās ir arī dažādi ornamenti, skaņu apdziedāšana, negaidīti pavērsieni un lēcieni. Arī ritmika ir ļoti elastīga, žanriska, dejiska, ar biežām sinkopēm un ostinato izmantojumu. Harmonijā brīvi izmanto visas diatoniskās blakuspakāpes, nebaidās no tīriem trijskaņiem, ko atsvaidzina ar dažādām ritmiskām formulām. Iemīļots ir lielais mažora septakords, kuru bieži apdzied melodiski. Jaunības gados izmantojis arī klastertipa akordiku, 12 skaņu sēriju (3. simfonija). Forma ir neoklasiski skaidra un līdzsvarota, bieži simetriska. Tipiskākais attīstības paņēmiens ir variēšana (arī ostinato variācijas).
• Dziesmu daiļradei pieder Liepājas himna – "Pilsētā, kurā piedzimst vējš" (Māra Čaklā vārdi) un dziesmotās revolūcijas paraugs "Dziesma, ar ko tu sācies", kas skan arī kora pārlikumā. Pie vispopulārākajiem dziesmu paraugiem no dažādu grupu repertuāra vēl jāmin "Dzeguzes balss", "Dūdieviņš", "Svētku diena", "Viņi dejoja vienu vasaru", "Princesīte un trubadūrs". Mūzika spēlfilmām (24) - "Četri balti krekli", "Pūt, vējiņi", "Ezera sonāte", "Sprīdītis" (ar fināla dziesmu "Virs galvas mūžīgs Piena ceļš"), "Maija un Paija", "Emīla nedarbi" u.c. Mūzika multfilmām (13) – "Zelta sietiņš", "Bimini", ''Mākonītis un Mākonīte'', "Zaķīšu pirtiņa" u.c. Mūzika teātra izrādēm (40) – "Princis un ubaga zēns" (ar dziesmu "Zilais putniņš"), "Lilioms" (ar Lilioma dziesmu "Redzat, atkal ir debesis pušu"), "Spēlē, spēlmani", "Kapteiņa Granta bērni", "Trīs musketieri", "Laimes lācis", u.c. Kora dziesmas – "Jau ziediem rotātas pļavas", "Dziesma dzimtenei", "Ļeņinam", cikls "Mīlestība" u.c. 3 operas – "Spēlēju, dancoju", "Ifigēnija Aulīdā", "Matīss, kausu bajārs". Imants Kalniņš ir pirmās rokoperas autors bijušajā PSRS teritorijā. 1971. gadā sacerētā "Ei, jūs tur!", bet cenzūras dēļ netika uzvesta. 3 oratorijas – "Dzejnieks un nāra", "Oktobra oratorija" un "Rīta cēliens" (par dažādām latviešu tautas vēstures ainām un plašajiem koriem "Varoni gaidiet" un "Vārti veras"). Koris "Varoni gaidiet" ir ticis iekļauts arī Dziesmu svētku repertuārā, ar savu plašo melodismu un grandiozo kulmināciju tas atgādina Verdi operu patriotiskos korus. Instrumentālajā mūzikā var minēt studiju gados rakstīto Sonāti klavierēm, Koncertu čellam un Pirmo simfoniju. Komponista 70. gadu jubilejas koncertā beidzot izskanēja arī Koncerts obojai. 7 simfoniju pārskatā Trešajai simfonijai ir viendaļīga simetriska forma ABCBA. Pamattēmā ir 12 skaņu sērija graciozā ritmā, kas mijas ar tēmas diatonisku variantu. Centrālajā posmā ir konfliktējoši klastertipa akordi.
• 4. simfonija ir Imanta Kalniņa hits – “roka simfonija”, kas pirmatskaņojumā Lielajā Ģildē Leonīda Vīgnera vadībā pulcēja plašu jauniešu auditoriju un izsauca viņos neredzētu interesi par simfonisko mūziku. Simfonijas saturs ir par mīlestību un brīvību, par cerībām un sapņiem, kam nav lemts piepildīties. Simfonija tiešā veidā izaug no dziesmas. Finālā ir izmantots soprāna monologs ar amerikāņu dzejnieces Kelijas Čerijas vārdiem, kura bija I. Kalniņa "tālā mīļotā" sieviete. Šādi finālu toreiz nedrīkstēja atskaņot, tas skanēja tīrā orķestra versijā. 1.daļa Allegretto sākas ar ritmisku ostinato, kas atgādina sirdspukstus vai laika plūdumu. Uz šī fona iestājas paša rokbalādes "Septiņas skumjas zvaigznes" melodija fagota solo augstā reģistrā - ilgu pilna, rezignēta. M. Čaklā tekstā ir vārdi par to, "kas mūs gaida aiz šīs dienas aizlijušās?" Tātad šī melodija slēpj dziļo stagnācijas gadu jautājumu un protestu pret dzelzs priekškaru. Tēma vēlāk attīstās kā crescendo variācijas ar dinamisku kāpinājumu līdz dramatiskai kulminācijai pilnā orķestrī. 2.daļa Andante tranquillo atgādina sapni par laimi – gaišu, tālu, neaizsniedzamu. Trauslai, maigai melodijai čelestā pretstatās piesātināta, mīlestības pilna tēma vijolēs. 3.daļa Grave molto veido īsto konfliktu starp cilvēku un apkārtējo pasauli. Jautājošai, dramatiskai trombonu tēmai seko pseidooptimistiska dzīves ņirboņa ar mainīgiem kadriem kā kinofilmā. 4.daļa Moderato rubato ar soprāna monologu pauž dziļas pārdomas par dzīvi un mīlestību. Jautājumi paliek bez atbildēm, cerības bez piepildījuma! Simfonijas noslēgumā atkal skan ostinato ritma pulsējums, kas atgādina likteņa klauvējienus spēcīgā vispārinājumā.

• Vairāk informācijas par Imantu Kalniņu: Imants Kalniņš